Jaunā rūpnīca – ieguvums vai zaudējums?

Palielināt attēlu

Vakar Ogres novada domē ar krāšņu un daudzsološu topošās siltumizolācijas rūpnīcas prezentāciju uzstājās uzņēmuma «Saint Gobain» pārstāvji. Būvniecības ieceres prezentācijas pasākumā piedalījās arī Ogres novada domes būvvaldes, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Ko tad iegūs ogrēnieši līdz ar jauna kaimiņa parādīšanos?

Ogrenet jau rakstīja, ka «Saint-Gobain» siltumizolācijas materiālu ražotni paredzēts būvēt teritorijā uz Ogres un Ikšķiles novada robežas, netālu no Doles ielas un tā atradīsies uz apmēram 20 hektāru lielas teritorijas. Apmēram 4,5 hektārus firma nomās no Ikšķiles novada domes, 16 hektārus tā jau nopirkusi no privātīpašniekiem, bet 1600 kvadrātmetrus plānots iznomāt no Ogres novada domes.  Tā kā lielu daļu teritorijas klāj mežs, to paredzēts izcirst gandrīz pilnībā, neskarot vienīgi perimetru. Saskaņā ar projekta īstenošanas grafiku siltumizolācijas materiālu ražošanu plānots uzsākt 2009.gada rudenī, izmantojot utilizētos un otrreizējai pārstrādei paredzētos stikla izstrādājumus, kā arī kvarca smiltis. Uzņēmums plāno ražot siltumizolācijas materiālus Baltijas tirgus vajadzībām, kā arī eksportēt preci uz austrumiem.

Atbildot uz prezentācijā klātesošo ogrēniešu jautājumiem, «Saint Gobain» Latvijas pārstāvniecības izpilddirektors Normunds Mitko skaidroja, ka izejvielu piegāde un preču izvešana notiks divos veidos – ar smagajiem auto un pa dzelzceļu. Uz jautājumu, vai uzņēmums rūpēsies par Doles ielas uzturēšanu, viņš atbildēja, ka esošais ceļa stāvoklis neapmierinot pašus, tādēļ ceļu noteikti rekonstruēs un uzturēs arī turpmāk. Pie maksimālās rūpnīcas jaudas transporta slodze dienā tiek rēķināta apmēram 100 kravas mašīnas ar 3-6 tonnu celtspēju. Bet tas, ka rūpnīca izmantos visu iespējamo jaudu, ir skaidrs jau tagad – tā darbosies 24 stundas diennaktī, tiesa – bez trokšņa, kas varētu traucēt iedzīvotājiem. Uzņēmuma pārstāvji gatavi sēsties pie pārrunu galda, lai uzklausītu priekšlikumus un rastu risinājumu neērtībām, kas radīsies Doles ielas iedzīvotājiem.  «Nakts laikā transporta kustība pa Doles ielu tikpat kā nenotiks,» piebilda N.Mitko.

Blakus rūpnīcas teritorijai atrodas neizmantots dzelzceļa atzarojums, ko uzņēmums plāno aktīvi ekspluatēt, piekraujot vagonus, kas dosies austrumu virzienā pa dzelzceļu caur Ogri. Šajā sakarā ir uzsāktas pārrunas ar «Latvijas dzelzceļu» (Ldz). Savukārt Ogres novada domes preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs sacīja, ka Ogrē jau tagad ir ļoti grūti šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi. «Esam vairākkārt vērsušies pie «Latvijas dzelzceļa» pārstāvjiem ar lūgumu rast risinājumu,» sacīja N.Sapožņikovs. «Savukārt rūpnīcas darbības rezultātā vilcienu plūsma tikai palielināsies. Ja jau esat uzsākuši pārrunas ar «Latvijas dzelzceļu», varbūt ir vērts meklēt risinājumu arī no jūsu puses? Vai arī piedalīties ar līdzfinansējumu tuneļa izbūvē, lai likvidētu rindas pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.» N.Mitko pauda šaubas, vai «Saint – Gobain» būtu jālīdzfinansē tunelis, taču solīja risināt problēmu pārrunu ceļā.

Attiecībā uz gaisa piesārņojumu uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka rūpnīcas ietekme uz vidi būšot minimāla, jo rūpnieciskie izmeši pirms nonākšanas atmosfērā izies divkāršu filtrēšanas sistēmu. Savukārt atmosfērā izmestais CO2 līmenis būšot ļoti nebūtisks. «Automašīnas piesārņo vidi krietni vairāk,» motivēja N.Mitko.   Ražošanā bez kvarca smiltīm un otrreizējā stikla tiks izmantota arī saistviela, kuras sastāvā ir formaldehīds - kancerogēna, indīga, alerģiska un kodīga viela, ko bieži izmanto rūpniecībā. Taču pats ražošanas process ir sakārtots tā, ka cehā strādājošajiem nav nepieciešamības lietot aizsarglīdzekļus. «Saint Gobain» sadarbojas arī ar Pasaules dabas fondu.

Ražošanas atkritumu tikpat kā nebūšot, jo filtru saturs atkal nonāks stikla krāsnī, bet materiālu paliekas tiks pārstrādātas beramajā vatē, kas arī ir pieprasīts siltumizolācijas materiāls.

Rūpnīcas un investīciju fonda pārstāvji uzsvēra lielo rūpnīcas nozīmi valsts līmenī, jo «cik tad varam pirkt no ārzemēm – jāražo pašiem», kā arī labumu, ko iegūs vietējie iedzīvotāji – 250 darba vietas. Oponēdami žurnālista atgādinājumam par samērā zemu bezdarba līmeni Ogres rajonā – 4,5 procenti un ieteikumam «aplaimot» depresīvo Latgali, kur bezdarba līmenis sasniedz līdz pat 17 procentiem, investīciju fonda pārstāvis apgalvoja, ka Latvijā nemaz nav tik daudz brīvas zemes rūpnieciskajā zonējumā. «Mēs šeit nākam lai strādātu vismaz 40 gadus un nodrošinātu tos ogrēniešus un ikšķiliešus, kas ikdienā dodas strādāt uz Rīgu, ar labi apmaksātu darbu,» teica N.Mitko. Vaicāts, kāds tad būs vidējais darbinieku atalgojums, rūpnīcas pārstāvis aizbildinājās ar to, ka algu apmērs esot konfidenciāla informācija.

Uz jautājumu, ko, izņemot solītās darba vietas iegūs ogrēnieši, N.Mitko atbildēja, ka galvenais uzsvars tomēr ir uz darba vietām, jo nekāda lielā nodokļu nauda Iksķiles pašvaldībai tāpat nebūs.

Papildu 250 darba vietām ražotnē radīsies vēl vismaz 150 darba vietas ārpakalpojumu sniedzējiem – apzaļumošanas, ēdināšanas, transportēšanas, servisa un citās jomās. Tāpat «Saint Gobain» plāno sadarboties ar trikotāžas kombinātu un par attiecīgu samaksu izmantot tehnisko ūdeni un attīrīšanas iekārtas. Tāpat ir uzsāktas pārrunas ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri varētu piegādāt uzņēmumam otrreizējo stiklu – izdevīgāko izejvielu. Ražošanas vajadzībām der jebkāds stikls, tikai ne brūnā krāsā – tas satur pārāk daudz dzelzs oksīda.

Pēc prezentācijas investīciju fonda un rūpnīcas pārstāvji sarunā ar Ogrenet ar pārsteigumu uzzināja, ka Ogre kādreiz ir bijusi kūrorta pilsēta, tādēļ iedzīvotāju pretošanās jaunajam kaimiņam ir gluži saprotama.

Kad šis raksts jau bija gatavs publicēšanai, Ogrenet piezvanīja kāda Pārogres iedzīvotāja, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, un pastāstīja, cik grūti klājas tiem Pārogres iedzīvotājiem, kuri spiesti ieelpot metāla pārstrādes uzņēmuma Akmeņu ielā izmešus, kas satur fenolu. «Mēs, Pārogres iedzīvotāji, vairs nezinām, kā ar to cīnīties, jo mūsu prasības un iesniegumi tiek ignorēti,» sašutusi pauda sieviete. Viņa apgalvoja, ka minētajam uzņēmumam ir izsniegta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, tādēļ pārogrēnieši vēlas zināt, vai arī jaunajai rūpnīcai tiks izsniegta tādas pašas kategorijas atļauja.

Sazinoties ar N.Mitko, Ogrenet uzzināja, ka rūpnīcas ražošanas apjomi atbilst A kategorijas atļaujas saņemšanai.

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektore Ilona Sniedze, kura arī piedalījās sabiedriskās apspriešanas sapulcē, informēja, ka Ogrē vēl nav neviens uzņēmums, kuram būtu A kategorija. Piemēram, uzņēmumiem «Ogres Jarns» un «Ogres trikotāža» ir B kategorija. Topošajai rūpnīcai vēl nav piešķirta nekāda kategorija un nav zināms, kādu piešķirs – A vai B. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde  rūpnīcas tehniskos noteikumus vēl nav izsniegusi, nav veikts ietekmes novērtējums uz vidi, kas ir ļoti darbietilpīgs process. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.294 (09.07.2002) B kategoriju piešķir, ja tiek izmantotas iekārtas minerālvates ražošanai ar minerālvielu kausēšanas jaudu, kas nepārsniedz 20 tonnas dienā, iekārtas stikla, tai skaitā stikla šķiedru, ražošanai ar kausēšanas jaudu, kas nepārsniedz 20 tonnu dienā, bet A kategorijas gadījumā jauda ir lielāka. Lai saņemtu atļauju, pārvaldē jāiesniedz pieteikums vismaz 180 dienas pirms A kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai vismaz 90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas.

Atgādināsim, ka tie, kuriem rūp Ogres nākotne, var paust savu viedokli publiskajā apspriešanā. To var izdarīt pat pa e-pastu. Portālā www.ogre.lv sadaļā "Novadi", kreisajā pusē atrodiet "Publiskā apspriešana", tur ir pieejama veidlapa, kuru var nosūtīt uz buvvalde@oic.lv līdz 25. decembrim (ieskaitot).